Ierašanās Ugandā un ceļš uz Ruvenzori kalniem

Saulei austot, mēs jau esam Entebes lidostā, gatavi piedzīvojumam, kas aizvedīs mūs cauri Ugandas elpu aizraujošajām ainavām. Mūsu ceļš ved uz Rwenzori Nacionālo parku, un pa logu vērojam, kā daba mainās ar katru kilometru – sulīgi tropu džungļi, plašas savannas un mazie ciematiņi, kur vietējie mūs sveicina ar sirsnīgiem smaidiem.Matiem plīvojot, arvien skaidrāk sākam sajust kalnu klātbūtni, kas aug mūsu acu priekšā. Šis ceļojums jau no pirmā brīža ir vairāk nekā tikai pārgājiens – tas ir solis tuvāk neatklātajai pasaules daļai, kas atgādina pašu dabas radītu brīnumu.
Kad sasniegsim pilsētiņu pie kalniem, iekārtosimies ērtā viesnīcā, kur varēsim atvilkt elpu un sagatavoties pārgājienam.
Vakara noslēgumā dosimies nobaudīt autentiskas vakariņas.
Pirms miega vēl pēdējie sagatavošanās darbi – iepirksim gardumus un uzkodas kalniem, pārskatīsim ekipējumu un noskaņosimies piedzīvojumam, kas mūs vedīs slavenību pēdās, iekarojot Weissman virsotni!

Nakts viesnīcā

Pārgājiena sākums – ceļā uz Sine Camp (2596 m)

Šorīt pamostamies ar satraukumu un sajūsmu – mūsu piedzīvojums Ruvenzori kalnos sākas!
Ieturam sātīgas brokastis, vēl pēdējo reizi pārskatām ekipējumu un dodamies augšup kalnos, kur mūs gaida īsta tropiskās dabas maģija.
Sākam lēzenu taku cauri Afro-Montānas mežiem, kur aug simtgadīgi koki, no kuriem nokarājas garas, sūnām apvītas liānas, radot pirmatnīgas pasaules sajūtu.
Visapkārt čivina eksotiski putni, un jau pēc pirmajiem soļiem mūs sagaida pirmie meža iemītnieki – zilie pērtiķi, kas veikli lēkā pa koku zariem.
Pēc brīža ieraugām kolobus pērtiķus – melnbaltās kažoka krāsas dēļ tie izskatās kā mazi gariņi, kas žigli šūpojas pa koku galotnēm. Ja veiksies, varbūt pat ieraudzīsim retu L’Hoest pērtiķi, kuru vietējie uzskata par Bukonzo cilts simbolu un aizsargā kā karaļa svēto dzīvnieku.
Tālumā atbalsojas šimpanzes saucieni, kas vēl vairāk pastiprina sajūtu, ka esam nokļuvuši dziļi neskartā džungļu pasaulē.
Taka līkumojas gar strautiem un ūdenskritumiem, un ik pēc kāda laika šķērsojam nelielus bambusu biezokņus, kur valda mitrs, tropisks gaiss. Ar katru soli augstums pieaug, un mēs jūtam, kā vide mainās – paliek vēsāks, un apkārt sāk parādīties arvien vairāk mossu klātu koku un eksotisku sēņu veidojumu.
Pēc aptuveni apm. 11 km, 1240 metru kāpums, 5–7 stundām sasniedzam mūsu pirmo pieturvietu – Sine Camp (2596 m), kas atrodas gleznainā vietā netālu no Enock’s ūdenskrituma. Tā ir īsta oāze kalnos – maza būdiņa, kas paslēpusies starp gigantiskiem kokiem un dzidru kalnu straumi.
Šeit atpūšamies, iestiprināmies un ielūkojamies zvaigžņotajās Āfrikas debesīs, kas sniegs ideālu noskaņu pirmajai naktij kalnos.Pārgājiens tikai sākas, un priekšā vēl daudz neaizmirstamu piedzīvojumu!

Nakts kalnu kotedžā

Ceļā uz Mutinda apmetni (3588 m) – miglā tītas virsotnes un kalnu ūdenskritumi!

No rīta mostamies Sine apmetnes klusumā – tikai putnu dziesmas un kalnu vēsā elpa pavada mūsu brokastis.
Šodien kāpiens būs stāvāks un izaicinošāks, taču arī vēl burvīgāks. Mūsu mērķis – Mutinda apmetne (3588 m), un jau pēc pirmajiem soļiem sajūtam, kā vide sāk strauji mainīties.
Taka vijās cauri bambusu mežiem, kur mitrā un ēnainā gaisotnē vērojami dažādi eksotiski augi.
Pakāpeniski nonākam augstāk, kur sākas Heather-Rapanea zona – šeit koki klāti ar zaļām sūnām un garām, sudrabainām "sirmām bārdām" (Usnea lichen), radot mistisku un teiksmainu atmosfēru.
Pārejam pāri nelieliem pakalniem, kas atklāj skatu uz dziļām ielejām, un šķērsojam kalnu strautus, kuru ūdens dzidri mirdz saules gaismā.
Pie kāda no sūnās ieaugušajiem ūdenskritumiem piestājam, lai atveldzētos un uzņemtu spēkus.
Gaiss kļūst vēsāks, un sajūtam, kā elpa kļūst dziļāka – esam jau virs 3000 metru atzīmes, kur daba atgādina pavisam citu pasauli.
Pēc 8 km, 1000 augstuma, 6 līdz 8 stundām sasniedzam Mutinda apmetni, kas atrodas gleznainā vietā pie neliela kalnu strauta un ūdenskrituma, kas dzirdams visas nakts garumā.
Šajā dienā ir pieejams vēl papildus atklimatizācijas pārgājiens uz Mutinda skatu punktu (3975 m) – no šīs vietas paveras nepārspējams skats uz apkārtējiem kalniem, kuri dienā apmirdz saules stari, bet vakarā pazūd miglā, radot sirreālu ainu.
Vakarā sēžam pie ugunskura, dalāmies iespaidos par piedzīvoto, un sajūtam – Weissman virsotne ir soli tuvāk, bet Ugandas maģija jau ir iekarojusi mūsu sirdis.

Nakts kalnu kotedžā

Pārgājiens uz Bugata apmetni (4100 m) – pāri ielejām un gar kalnu ezeriem

Šorīt mostamies Mutinda apetnē un jau no pirmajiem soļiem jūtam, ka esam nonākuši pavisam citā pasaulē – apkārtējā ainava ir kļuvusi vēl pirmatnējāka un neskartāka.
Mūsu ceļš ved uz Bugata apmetni (4100 m), 7km, 600 augstuma metri, 4-7 stundas, un priekšā ir izaicinošs kāpiens cauri augstkalnu purviem, ielejām un stāvām nogāzēm.
Sākumā taka vijas cauri Mutinda ielejai, kur valda īpaša, gandrīz citplanētiska atmosfēra – tussoku zāles lauki, milzīgas lobēlijas un nekad neizgaistošas kalnu miglas rada sajūtu, ka esam nonākuši uz citas planētas.
Šeit, augstāk par 3000 metriem, zied mūžam svaigas kalnu puķes, bet ūdens straumes no klintīm rada gleznainus ūdenskritumus.
Ceļš kļūst stāvāks, un šķērsojam Namusangi ieleju (3840 m), kas beidzas ar dramatiskiem, vertikāliem klinšu atsegumiem un elpu aizraujošiem skatiem uz Mutinda virsotnēm.
Šeit ainava ir plaša un savvaļas, ar neregulārām nogāzēm un purvainām vietām, kur soļi jāsper uzmanīgi, lai neiegrimtu slapjās sūnās un kūdrā. Par laimi, dažviet taka ir nostiprināta ar mazām koka laipām, kas palīdz pārvarēt visslapjākās vietas.
Kad sasniedzam Bugata apmetni (4100 m), nogurums mijas ar neizsakāmu gandarījumu.
Kempings atrodas augstu kalnos, virs Bugata ezera, ar skatu uz Weismann’s smaili, kas bieži pazūd mākoņos un miglā.
No šejienes paveras arī skati uz Kopello, Lake un Kanganyika ezeriem, kas izskatās pēc dabas radītiem mākslas darbiem.
Vakaru pavadām baudot silto tēju un vērojot, kā kalnus lēnām pārņem krēslas burvība.
Tikai šeit, Rwenzori kalnu sirdī, iespējams sajust, cik patiesi varena un nepieradināta ir daba. Rīt mūsu piedzīvojums turpināsies vēl augstāk!

Nakts kalnu kotedžā

Ceļā uz Hunwick’s apmetni (3974 m) – pāri kalnu pārejai!

Rīts Bugata apmentē (4100 m) sākas ar īpašu sajūtu – esam jau augstāk par mākoņiem, un saullēkts pār kalnu grēdām šķiet kā no citas pasaules.
Šodien mums priekšā garš un izaicinošs posms 11 km, 700 augstuma metri 5-8 stundas, uz Hunwick’s apmetni (3974 m), kas vedīs cauri Bamwanjarra pārejai (4450 m) – vienam no augstākajiem punktiem mūsu pārgājienā.
Sākumā taka līkumo gar kalnu grēdu, ļaujot vēl pēdējo reizi uzmest skatu Bugata ezeram.
Tad lēzeni kāpjam augšup, līdz sasniedzam Bamwanjarra pāreju, kur tiek atklāta viena no iespaidīgākajām panorāmām visā Ruvenzori kalnu grēdā – no šejienes redzami trīs galvenie masīvi: Stanley, Baker un Weismann’s virsotne, kas dramatiski slejas debesīs, bieži vien pusapsegti ar mākoņu plīvuru.
Ja laikapstākļi kļūst sarežģīti, šeit pieejama mazā Bamwanjarra kalnu būdiņa, kur varam patverties no vēja un miglas.
Taču, ja debesis ir skaidras, mūs gaida viens no skaistākajiem skatiem visā pārgājienā.
No pārejas taka nolaižas lejā, vijoties gar tīrām kalnu upēm, purvainām pļavām un bagātīgi zaļojošiem augiem.
Šeit mīt arī Malachite – koši zaļš, putns, kas bieži barojas no milzīgajām lobēlijas ziedu kausveida lapām.
Šis ir viens no labākajiem punktiem Ruvenzori kalnos šī putna vērošanai, un mēs noteikti piestājam, lai klusumā baudītu šo mirkli.
Ceļš turpinās cauri bieziem sūnu un papardes laukiem, un pēc garas, bet maģiskas dienas sasniedzam Hunwick’s apmetni (3974 m) – gleznainu nometni, kas atrodas dziļā ielejā, blakus Ruvenzori varenajām virsotnēm.
No šejienes iespējams redzēt Stanley, Baker, Weismann’s virsotni šī vieta ar rada neatkārtojamu dabas gleznu.
Mēs esam jau ļoti tuvu galamērķim – Weissman smailei, un katrs solis tuvina mūs piedzīvojuma kulminācijai. Rīt būs lielā diena!

Nakts kalnu kotedžā

Ceļā uz Weismann’s virsotni – pāri mākoņiem līdz piedzīvojuma kulminācijai!

Šorīt modīsimies vēl pirms pirmajiem saules stariem, kad visa pasaule vēl šķiet iegrimusi nakts klusumā.
Tikai mēs, kalni un gaidāmais izaicinājums.
Šī ir lielā diena – virsotnes diena!
18 km, 800 augstuma metri, 8-11 stundas!
Lukturīšu gaismas pavadībā un satraukumu sirdī mēs uzsākam savu kāpienu, iejūtoties pasaulē, kas atgādina kaut ko no filmas "Avatars" – serpentīniem caurvīti kalnu reljefi, mūžzaļas nogāzes un miglā tītas ielejas.
Pakāpeniski izkāpjam no tundras zonas un sasniedzam akmeņainus pakalnus, kur ainava kļūst skarbāka, bet arī vēl majestātiskāka.
Soļi kļūst smagāki, elpa dziļāka, bet katrs mirklis ved mūs tuvāk Weismann’s smailei (4620 m) – vienai no skaistākajām virsotnēm Ruvenzori kalnos.
Kad sasniedzam nelielu augstieni, atskatāmies uz plašajām tālēm un pirmo reizi redzam Kongo robežu, kas izslienas virs mākoņiem.
Šis ir brīdis, kad viss nogurums pagaist – mēs esam sasnieguši ceļojuma kulmināciju!
Vēl noslēdzošais pacēlums, un esam Weismann’s virsotnē.
Šeit, augstāk par mākoņiem, sajūtam to pašu gandarījumu, ko "Ārpus zonas" dalībnieki, kad sasniedza šo vietu – tīru prieku, lepnumu un brīvības sajūtu, kas iespējama tikai kalnos.
Pēc šī laimes pilnā mirkļa sāksim garu, bet ainavisku ceļu uz Kiharo nometni, kas atrodas kalnu pakājē.
Noguruši, bet ar smaidu uz lūpām, mēs apsēžamies pie vakariņu galda un sakām viens otram: mums viss ir pa spēkam!
Šis bija īsts piedzīvojums, kas paliks sirdī uz mūžu.

Nakts kalnu kotedžā

Lejup cauri burvīgajai Nyamwamba ielejai – atgriešanās civilizācijā!

Noslēdzošā pārgājiena diena sākas ar jaunu sajūtu – mēs esam paveikuši to!
Pēc tik daudzām dienām augstu kalnos šorīt mūs sagaida ceļš lejup, cauri vienai no skaistākajām un noslēpumainākajām ielejām visā Ruvenzori kalnu masīvā – Nyamwamba ielejai.
Vēl vienu reizi skatāmies atpakaļ uz varenajiem kalniem, kas mūs izaicināja, stiprināja un atstāja neizdzēšamas atmiņas.
Pēc brokastīm sākam ceļu lejup – taka ved cauri zaļojošiem mežiem, dziļām aizām un gleznainiem ūdenskritumiem, kas krīt no stāvām klintīm, radot patiesi maģisku noskaņu.
Šī taka nav tikai vieta, kur soļot, tā ir vēstures un piedzīvojumu liecība – 1937. gadā slavens ģeologs McConnell mēģināja atrast ceļu augšup šajā ielejā, taču viņam nācās padoties un meklēt citu maršrutu.
Tagad, pēc sešu gadu izpētes un taku veidošanas, mēs varam baudīt šo ainavisko ceļu un piedzīvot tās pašas vietas, kas reiz lika izbrīnā apstāties pat pieredzējušiem pētniekiem.
Lejup ejot, ainava mainās ik uz soļa – sūnās ieauguši akmeņi, mazi kalnu strauti un mūžzaļi lietus meži paveras mūsu priekšā.
Ceļš ir maģisks, taču garš – kopā šodien nogājām apm. 21 km, 300 augstuma metri, 1900 metri kritums un kopā 9-11 stundas.
Finišā karsta duša, ērta gulta un sātīgas vakariņas.
Noguruši, bet laimīgi, sēžam kopā un dalāmies atmiņās – par smiekliem, grūtiem brīžiem, elpu aizraujošiem skatiem un to sajūtu, ka esam paveikuši ko patiesi īpašu.
Rwenzori kalni paliek aiz muguras, bet šis piedzīvojums sirdī dzīvos mūžīgi.

Nakts labiekārtotā kempingā

Lielais safari piedzīvojums – tuvāk Āfrikas diženajiem iemītniekiem

Pēc kalnu pārgājiena mūsu piedzīvojums Ugandā iegūst jaunu elpu – šodien mūs gaida īsts savvaļas safari! Mēs atstājam Ruvenzori kalnus aiz muguras un dodamies uz Queen Elizabeth Nacionālo parku, kas ir viena no bagātākajām un iespaidīgākajām savvaļas teritorijām Āfrikā.Dienas pirmajā daļā mēs kāpjam džipos un dodamies izpētīt plašās savannas un mežus, kur dzīvo Āfrikas ziloņi, bifeļi, Ugandas kobi un leopardi. Īpašs safari akcents – Išashas sektors, kur mīt pasaulē retās koku kāpjošās lauvas. Ja paveiksies, mēs redzēsim, kā šie diženie plēsēji atpūšas vīģu koku zaros, vērojot apkārtni no augšas.
Šī ir viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur lauvas uzvedas tik neparasti!Kad esam piedzīvojuši safari uz sauszemes, pienācis laiks doties ūdenī – mūsu nākamā pietura ir Kazinga kanāls.
Šis 32 km garais ūdensceļš savieno Edvarda un Džordža ezerus, un tajā mīt viena no pasaulē lielākajām nīlzirgu populācijām. Klusi slīdot pa ūdeni, vērosim ziloņus, kas nāk veldzēties, un masīvus Nīlas krokodilus, kas sargā savas teritorijas. Apkārt lido simtiem eksotisku putnu, padarot šo par īstu paradīzi dabas vērotājiem.
Kad saule sāks slīdēt zem horizonta, mēs ieradīsimies īpašā kempingā, kas piedāvā neaprakstāmu tuvību dabai. Šeit naktī cauri zālēm klusi pārvietojas nīlzirgi, bet ziloņi var parādīties tieši blakus mūsu teltīm. Vakaru noslēgsim pie ugunskura, daloties iespaidos un klausoties Āfrikas nakts skaņās – šis būs īsts piedzīvojums, ko neaizmirst!

Nakts labiekārtotā kempingā

Ardievas Ugandas savvaļai – atpakaļ uz Entebi

Šorīt pamostamies ar īpašu sajūtu – mūsu Ugandas piedzīvojums tuvojas noslēgumam, bet atmiņas un iespaidi paliks uz mūžu.
Sakām ardievas Ruvenzori kalniem un Queen Elizabeth Nacionālajam parkam, atvadoties no majestātiskajiem ziloņiem, nīlzirgiem un bezgalīgajām savannām.
Mūsu ceļš atpakaļ uz Entebi ir ainavisks un piepildīts ar skatiem, kas vēlreiz atgādina, cik daudzveidīga un skaista ir Uganda – mēs šķērsojam zaļojošus pakalnus, tropu mežus un mazos ciematiņus, kur vietējie ar smaidu mūs sveicina.
Pirms dodamies uz viesnīcu, iebrauksim vietējā tirgū vai veikalā, lai iegādātos gardus suvenīrus – svaigi grauzdētu Ugandas kafiju, eksotiskos augļus, smaržīgas garšvielas un vietējās rokdarbu pērles.
Šī ir iespēja paņemt līdzi nelielu gabaliņu no Ugandas mājās.
Vakarpusē izbaudīsim pilsētas rosību, iemalkosim kādu gardu dzērienu un atcerēsimies visu, ko šajās dienās esam piedzīvojuši.
Vakaru noslēgsim Entebes viesnīcā, kur atpūtīsimies pirms rītdienas agrā lidojuma mājup.
Lai arī mūsu piedzīvojums Ugandā beidzas, mēs zinām – šī valsts ir mūsos atstājusi nospiedumu, un piedzīvojumi tikai turpināsies!

Nakts viesnīcā

Mājas ceļš – atvadāmies no Ugandas

Šorīt noslēdzošo reizi ieelpojam Ugandas rīta gaisu, kam piemīt tropu mitrums un viegla kafijas smarža.
Mūsu piedzīvojums ir sasniedzis savu noslēgumu, un ir laiks doties uz Entebes lidostu.
Ceļā vēl vērojam pilsētas rīta rosību, un, sēžot lidmašīnā, pārskatām telefonā kadrus no šīm neticamajām dienām – kalnu virsotnes, safari skati, piedzīvojumu pilnie mirkļi un draudzīgās sejas, kas šo ceļojumu padarīja īpašu.
Vakarā jau būsim atpakaļ mājās, bet sirdī paliks Ugandas elpa, kalnu varenība un neaprakstāma vēlme atgriezties piedzīvojumos vēl un vēl!