Gandrīz fubruāra vidū uz saulaino Maroku devās kārtējā PostNos ceļotāju grupa. Šoreiz grupa bija paliela - kopā ar Postnos grupas vadītāju - 18 cilvēki. Lai nokļūtu līdz Agadirai, ir jālido ar 2 avioreisiem, un mēs izvēlējāmies lidot caur Londonu. Tā bija lieliska izdevība pievienoties braucienam arī tiem latviešiem, kas dzīvo Lielbritānijā.
Kad vakarā ieradāmies Agadiras lidostā, mūs sagaidīja vietējais gids, un ātri norganizēja mūsu nokļūšanu naktsmītnē, ko turpmāko ceļojuma laiku saucām par mājām. Ātri sadalījāmies pa istabiņām, un devāmies uz Jumta terasi baudīt vakariņas, un pirmo reizi tā mierīgi visi kopā viens otru ieraudzīt un iepazīties savā starpā. Daudziem no grupas šī bija pirmā satapšanās arī ar Āfriku, tāpēc vēl jo lielāks satraukums un neziņa. Bet nākamās dienas sērfošana Atlantijas okeāna pludmalē grupai bija pagrieziena punkts, lai atplauktu kā daudzās Marokas puķes. Protams, ka sērfošana nepadevās viegli, un uzreiz, bet pieredzējušu portugāļu instruktoru pavadībā turpmāko dienu laikā visiem izdevās nostāties uz dēļa, lai sajusto gan okeāna maģisko spēku, gan gandarījumu par savām spējām un prasmi. Smaids vairs nepazuda no sejām līdz pat ceļojuma beigām, tikai sejas kļuva brūnākas, jo +27 un saule februārī vidējam latvietim ir ļoti nepieciešama. Turpmāk dažos rītos jogojām uz jumta, lai mostos reizē ar sauli, pa dienu sērfojām un uzlabojām savas prasmes, sauļojāmies, savukārt vakaros apmeklējām gan vietējos ciematus, gan arī Agadiras lielo tirgu - suk. Vienu dienu pavadījām eksursijā uz Paradise Walley,uz kuru braucot, piestājām argāneļļas kooperatīvā, lai tur uzzinātu, kā top eļļa, un kādos veidos to var izmantot, bet atpakaļceļā drosmīgie devās izbaudīt autentisku pirti, kurā mazgājas tikai vietējie iedzīvotāji - hammam. Tam visam pa vidu - lielisks pārgājiens pa upes kanjona malu turpceļā, un pa gandrīz izžuvušo upes gultni - atpakaļceļā. Daži drosmīgie arī nopeldējās kanjona ūdenskrātuvē, lecot atspirdzinoši vēsajā ūdenī no vairāku metru augstuma.
Nākamā dienā atkal sērfojām. Tad grupa nolēma doties ekskursijā uz Esueiru - vienu no skaistākajām Marokas pilsētām okeāna krastā. Pa ceļam redzējām gan kazas, kas līgeni šūpojās, satupušās argānkoku zaros, gan vietējos ciematiņus, gan arī Marokas plašumus. Esueirā mēs izpētījām slaveno zivju tirgu, drosmīgākie nobaudīja arī svaigas austeres, sabildējāmies pie zilajām laivām, un tad klīdām pa vecpilsētas šaurajiem ielu labirintiem, mielojot acis ar tik daudz un dažādiem arābu meistaru rokdarbiem - kurpēm, rotaslietām, keramikas izstrādājumiem daudz dažādām citām lietām. Savukārt atpakaļceļā mēs sagaidījām saulrietu tuksneša kāpā, kas atrodas paša okeāna krastā. Pirms saule vēl nebija norietējusi, visi, kas to vēlējās izbaudīja braukšanu ar sērfa dēli pa smiltīm - sandboardingu, un tad jau bija īstais laiks bildēt neskaitāmas skaistas bildes ar krītošu sauli okeānā.
Noslēdzošajā sērfošanas reizē visi atzinās, ka jūtas neizsakāmi gandarīti par to, ka tomēr nolēma pamēģināt sērfošanu - šo mums tik mazpazīstamo nodarbi, un lielākā daļa grupas bija apņēmības pilni doties vēl kādā sērfošanas braucienā, lai vienā ceļojumā izbaudītu sauli, okeānu, prieku par sasniegumiem, interesantas sarunas, jaunus draugus un neizdzēšamas atmiņas.
Paldies Linards Lapa par aizrautīgu grupas vadīšanu!

Vairāk bildes skaties šeit: https://www.facebook.com/postnos/posts/1530401233791590